Pasākumā atklāj izsmēķu ietekmi uz vidi un sabiedrības rīcības ieradumus bezatbildīgā izsmēķu izmešanā

Pavēstot plašākai sabiedrībai projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” rezultātus izsmēķu ietekmes uz vidi mazināšanai, “Zaļā josta” pulcēja ekspertus, prezentējot pētījumus par izsmēķu sastāvu, ietekmi uz vidi, kā arī sabiedrības patieso rīcību ar izsmēķiem un reālo situāciju dabā. Pasākumā jaunākos datus prezentēja “Zaļā josta” pārstāve un projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” vadītāja Laima Kubliņa, Latvijas Universitātes pētnieks Dmitrijs Poršņovs, Latvijas Universitātes profesore Aija Zobena, kampaņas “Mana jūra” vadītājs Jānis Ulme un “Philip Morris Latvia” ārējo attiecību vadītāja Madara Apsalone.

Kā norāda “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, cigarešu izsmēķi ir trešā izplatītākā atkritumu pozīcija Latvijas pludmalēs. “Ja citviet pasaulē Covid-19 pandēmijas rezultātā daba ievērojami atkopās no cilvēku radītās slodzes, tad pie mums situācija bija tieši pretēja – cilvēki vēl aktīvāk pavadīja laiku pie dabas, kā rezultātā pāri palikušās piesārņojuma, tostarp ar izsmēķiem, pēdas palikušas uz ilgu laiku,” novēroja L. Kubliņa, uzsverot, ka problēmas sakne ir sabiedrības bezatbildīgā, paviršā rīcība ar izsmēķiem, kas rodas dēļ zināšanu un izpratnes trūkuma. Rezultātā nereti izsmēķi tiek izmesti pa auto logu, aprakti smiltīs, mērķtiecīgi mesti ūdens notekās – tieši tā, kā vēsta projekta nosaukums: prom no acīm.

Lai mazinātu izsmēķu nonākšanu dabā un izglītotu sabiedrību par izsmēķu sastāvu un ietekmi uz vidi, “Zaļā josta” šī gada vasarā īstenoja projektu “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”. Tā laikā izvietoti informatīvi plakāti lielākajās Latvijas pilsētās, īstenota plaša izglītojoša kampaņa sociālajos tīklos. Galvenā projekta aktivitāte vērsta uz sabiedrības attieksmes maiņu un pareizu izsmēķu utilizācijai, ko “Zaļā josta” panākusi, uzstādot unikālas izsmēķu savākšanas / balsošanas tvertnes, kas ieinteresē smēķētājus ar izsmēķi atbildēt uz uzdoto interesanto jautājumu, vienlaikus mudinot aiznest izsmēķi līdz šai tvertnei, nevis nomest zemē. “Kopumā šovasar uzstādījām 5 šādas unikāla dizaina tvertnes, kas vienlaikus kalpo kā instruments ieradumu trenēšanai aiznest izsmēķi līdz atkritumu urnai arī ikdienā,” norāda L. Kubliņa.

Izsmēķu sastāvu skaidroja un šokējošus faktus par izsmēķos esošo kaitīgo vielu ietekmi uz dzīvo dabu atklāja Latvijas Universitātes pētnieks Dmitrijs Poršņovs. “Izsmēķis – apmēram 310 mg smags smēķēšanas atkritums - ir izplatītākā atkritumu vienībā pasaulē. Apmēram 76-84% pasaulē saražoto cigarešu filtru tiek apsaimniekoti nepareizi un nonāk vidē. Izsmēķi veido ap 15000 celulozes acetāta (bioplastmasas) šķiedras dažu mikrometru diametrā, kas efektīvi uzsūc smēķēšanas laikā radušās kaitīgās vielas. Tabakas dūmus veido ap 4350 vielas, no kurām 173 piemīt pierādīta negatīva iedarbība uz dzīvajiem organismiem. Izsmēķa ilgtermiņa toksiskums kļūst izteikts pēc aptuveni 2 gadu sadalīšanās, laika gaitā tas pieaug,” uzsver D. Poršņovs.

Pēc zinātnieku aplēsēm ik gadu vidē nonāk apmēram 4,5 triljoni gabalu jeb ~800000 tonnu izsmēķu. Uz zemes nomests izsmēķis veido ap sevi toksisko vielu mākoni, pirmajā diennaktī izdalot ap 14% no nikotīna daudzuma, kas izdalās smēķēšanas gaitā, 5 diennakšu laikā šis daudzums sasniedz ≈100%. Rezultātā īpašs kaitējums tiek nodarīts kukaiņiem, apdraudēti sējumi un raža, traucēta augu dīgšana. “Viens izsmēķis var piesārņot līdz pat 1000 litriem ūdens. Viens izsmēķis uz litru ūdens ir nāvējoša deva zivīm, jaunajiem gliemjiem un maziem dzīvajiem organismiem. Turklāt no katra dabā izmesta izsmēķa ūdenī dienā atdalās ap 100 mikrošķiedrām. Katru gadu pasaulē kopā ar izsmēķiem vidē nonāk vairāki miljoni tonnu smago metālu,” skaidro D. Poršņovs.

Plašu ieskatu sabiedrības rīcībā ar izsmēķiem sniedza Latvijas Universitātes profesore un vadošā pētniece Aija Zobena, kuras vadībā norisinājās šogad “Zaļā josta” rīkotais sabiedrības paradumu pētījums. Prezentējot fokusgrupu un sabiedrības aptaujas rezultātus, A. Zobena uzsvēra, ka smēķētāji galvenokārt atbrīvojas no izsmēķiem estētisku apsvērumu dēļ, uzskatot, ka tas, kas vairs nav manāms ar acīm, vairs videi nekaitēs. “Kā atklājās pētījumā, gan jaunieši, gan pieaugušie respondenti ir gana zinoši par pareizu atkritumu apsaimniekošanu un izprot videi kaitīgo atkritumu ietekmi uz vidi. Taču, vaicājot par izsmēķiem, viedokļi dalījās, un tikai daļa pētījuma dalībnieku asociēja izsmēķi ar kaut ko kaitīgu dabai. Viens pētījuma dalībnieks pat atzinās, ka bija pilnīgi pārliecināts, ka cigarešu filtrs ir izgatavots no vates”, situāciju atklāj A. Zobena. Gan studenti, gan vidēja vecuma respondenti cenšas savākt izsmēķus galvenokārt kārtības un tīrības uzturēšanai. Taču ir būtiski, lai tuvumā būtu piemērota infrastruktūra izsmēķu utilizācijai. Pretējā gadījumā, ja izsmēķis būtu jānes rokā vairākas minūtes, smēķētājs to cenšas izmest tur, kur to neviens neredzēs – iemest kanalizācijas notekā, sniegā vai vienkārši nomest zemē.

Ar šokējošu statistiku dalījās arī ikgadējā piekrastes zonas atkritumu monitoringa kampaņas “Mana jūra” vadītājs Jānis Ulme, uzsverot, ka izsmēķu īpatsvars pludmalēs šogad ir pieaudzis. Monitoringa 9 norises gados vidēji 10 piekrastes metros atrodami 16 izsmēķi jeb 8% no kopējā atkritumu daudzuma. Vislielākais izsmēķu piesārņojums šogad konstatēts Daugavgrīvas pludmalē (512 izsmēķi uz 100 metriem), Klapkalnciema pludmalē (454 izsmēķi uz 100 metriem), Apšuciema pludmalē (425 izsmēķi uz 100 metriem) un Vecāķu pludmalē (357 izsmēķi uz 100 metriem). “Visas šīs “Pelnutrauka pludmaļu” TOPa līderes turklāt ir oficiālās peldvietas, kas nozīmē, ka tur ir aizliegts publiski smēķēt,” sabiedrības rīcību un arī smēķētāju necieņu pret vidi un apkārtesošajiem atpūtniekiem atklāj J. Ulme. Vissmagākā situācija piekrastes pašvaldībās konstatēta Rīgā (249,8 izsmēķu vienības uz 100 piekrastes metriem), Saulkrastu novadā (248,0 izsmēķu vienības uz 100 piekrastes metriem), Engures novadā (230,8 izsmēķu vienības uz 100 piekrastes metriem), Jūrmalā (163,5 izsmēķu vienības uz 100 piekrastes metriem) un Carnikavas novadā (156,0 izsmēķu vienības uz 100 piekrastes metriem).

Par tabakas ražotāju korporatīvo sociālo atbildību izsmēķu ietekmes uz vidi mazināšanai pavēstīja “Philip Morris Latvia” ārējo attiecību vadītāja Madara Apsalone. Kā liecina “Philip Morris International” veiktās aptaujas dati, katrs ceturtais smēķētājs visā pasaulē nomet izsmēķi zemē vai citā nepiemērotā vietā, jo tas tiek uzskatīts par ierastu veidu izsmēķu izmešanai. “Katrs astotais smēķētājs neuzskata, ka cigarešu izsmēķu mešana zemē ir piesārņošana. Tikai 13% pieaugušo zina, ka cigarešu filtri satur plastmasu,” atklāj M. Apsalone. Tāpēc “Philip Morris International” globālais mērķis ir samazināt ražoto produktu radīto plastmasas piesārņojumu par 50% līdz 2025. gadam. Lai to paveiktu, paredzēts pakāpeniski aizstāt cigaretes ar zinātniski pamatotām, mazāk kaitīgām alternatīvām, nodrošināt bezdūmu produktu lietotājiem piemērotu infrastruktūru šo produktu utilizācijai un citi. Tiek domāts arī par paša uzņēmuma un piedāvāto produktu iepakojuma ietekmes uz vidi mazināšanai, nodrošinot iepakojumu pārstrādājamību, kā arī maksimālu atjaunojamo resursu izmantošanu to ražošanai.