Sabiedriskā transporta pieturvietas un masu pasākumi – vietas, kur Latvijas iedzīvotāji visbiežāk pamana nomestus izsmēķus

Šī gada septembrī veiktais pētījums atklāj, ka cigarešu izsmēķu piesārņojums ir pamanāms dažādās publiskās vietās, bet sabiedrība par efektīvāko risinājumu uzskata atkritumu tvertņu izvietošanu teritorijās, kur izsmēķi tiek izmesti visbiežāk.

Sabiedriskā transporta pieturvietas, koncertu un festivālu norises vietas ir teritorijas, kur Latvijas iedzīvotāji visbiežāk pamanījuši nomestus cigarešu izsmēķus. To atklāj Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) un “Philip Morris Latvia” pasūtītais pētījums, kas īstenots projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros. Pētījuma mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju izpratni par cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi, smēķētāju rīcību ar izsmēķiem un sabiedrības vērtējumu par iespējamiem vides piesārņojuma mazināšanas risinājumiem.

Sabiedriskā transporta pieturvietas un masu pasākumi respondentu skatījumā norādīti kā tipiskākās vietas, kur novēroti zemē nomesti izsmēķi. Vairāk nekā puse respondentu uzsver, ka visvairāk nomestu izsmēķu ievērojuši sabiedriskā transporta pieturvietās (55% aptaujāto), kā arī vietās, kur notiek masu pasākumi, koncerti un festivāli (51%). 41% respondentu novērojuši izsmē;kus, kas izmesti uz ielām, 34% respondentu - pie sabiedriskām ēkām, tirdzniecības centriem, veikaliem un biroju centriem, 31% respondentu novērojuši zemē nomestus cigarešu izsmēķus ceļmalās, savukārt 30% - autostāvvietās. Būtiski mazāks respondentu skaits dalās novērojumos, ka zemē nomestu izsmēķu visvairāk būtu dabas teritorijās. 23% aptaujāto visvairāk nomestu izsmēķu pamanījuši parkos un atpūtas vietās, 20% aptaujāto – pludmalēs, savukārt 11% aptaujāto - pastaigu takās pie dabas.

Respondentu novērojumi parāda, ka izsmēķu piesārņojums sabiedrības uztverē nav saistīts tikai ar vienu konkrētu publiskās telpas veidu. Tas nozīmē, ka piesārņojuma mazināšanai nav piemērojams viens universāls risinājums visām vietām. Pieturvietās nozīmīga var būt regulāri pieejama atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra un tās izvietojums cilvēku plūsmu tuvumā. Savukārt masu pasākumu teritorijās būtiska nozīme var būt pagaidu tvertņu izvietošanai, apmeklētāju informēšanai un teritorijas sakopšanai pēc pasākuma.

Sabiedrība norāda uz izsmēķu savākšanas infrastruktūras pilnveidi kombinācijā ar izglītojošām aktivitātēm

Vērtējot dažādus pasākumus cigarešu izsmēķu radītā vides piesārņojuma mazināšanai, vislielāko atbalstu respondenti pauda atkritumu tvertņu uzstādīšanai vietās, kur ir vislielākais izsmēķu piesārņojums. Šo pasākumu par efektīvu atzina 77% aptaujāto.

Savukārt speciālu cigarešu izsmēķiem paredzētu tvertņu uzstādīšanu visur līdzās parastajām atkritumu tvertnēm par efektīvu uzskatīja 63% respondentu.

Šie rezultāti izceļ divas savstarpēji saistītas sabiedrības gaidas: pirmkārt, lai atkritumu tvertnes būtu pieejamas tur, kur izsmēķi visbiežāk nonāk vidē, un, otrkārt, lai cigarešu izsmēķiem būtu piemērota atsevišķa savākšanas infrastruktūra. Iedzīvotāji vairāk atbalsta mērķētu infrastruktūras plānošanu, kas balstīta konkrētās vietas vajadzībās, nevis vienādu tvertņu izvietošanu visās teritorijās neatkarīgi no lietošanas intensitātes un piesārņojuma līmeņa.

Lai gan cigarešu izsmēķu savākšanas tvertņu pieejamība ir visbiežāk atbalstītais risinājums, pētījuma dati liecina, ka sabiedrība saskata nepieciešamību izmantot arī citus instrumentus. Puse no aptaujātajiem respondentiem norāda, ka izsmēķu piesārņojuma mazināšanai nepieciešams ieviest stringrākus sodus ir izsmēķu nomešanu. Tomēr sabiedrībā arī valda uzskats, ka ir nepieciešams turpināt darbu pie sabiedrības izglītojošām aktivitātēm. 36% aptaujāto par efektīvu piesārņojuma mazināšanas pasākumu norāda sociālās kampaņas un informatīvās vides reklāmas publiskās vietās, 32% aptaujāto iesaka rīkot izglītojošas kampaņas plašsaziņas līdzekļos. Par būtisku atzīta arī valsts un pašvaldību iesaiste. 35% aptaujtāto uzskata, ka pašvaldību atbildības palielināšana par regulāru teritoriju sakopšanu būtiski sekmētu cigarešu izsmēķu piesārņojuma samazināšanu.

Pētījuma rezultāti parāda, ka respondenti infrastruktūras risinājumus vērtē augstāk nekā informatīvās kampaņas. Tomēr tiek uzsvērta dažādu pasākumu efektivitāte, atkarībā no to savstarpējas kombinēšanas, mērķauditorijas, īstenošanas vietas un tā, cik ērti cilvēkiem ir mainīt ikdienas rīcību. Pētījuma dati pamato nepieciešamību vērtēt infrastruktūru, komunikāciju, apsaimniekošanu un atbildības mehānismus kā savstarpēji papildinošus instrumentus.

Mērķēta rīcība atbilstoši vietas lietošanas paradumiem

Pētījuma rezultāti ļauj izvirzīt vairākus apsaimniekošanas un komunikācijas virzienus, kurus varētu izvērtēt turpmākajā darbā.

Pirmkārt, tvertņu izvietojums būtu jāplāno, ņemot vērā konkrētās teritorijas lietošanas intensitāti. Sabiedriskā transporta pieturvietās, pie ieejām publiskajās ēkās un pasākumu norises vietās būtu lietderīgi izvērtēt, vai tvertnes atrodas pietiekami redzamās un ērti pieejamās vietās.

Otrkārt, masu pasākumiem nepieciešami situācijai pielāgoti risinājumi. Tā kā 51% aptaujāto izsmēķus pamanījuši koncertu, festivālu un citu masu pasākumu vietās, pasākumu organizatoriem un teritoriju apsaimniekotājiem būtu iespējams paredzēt papildu tvertnes, apmeklētāju informēšanu un mērķētu teritorijas uzkopšanu pasākuma laikā un pēc tā.

Treškārt, infrastruktūras risinājumi būtu jāpapildina ar datu uzskaiti. Iedzīvotāju novērojumi var palīdzēt identificēt vietas, kurās piesārņojums ir pamanāms, taču turpmākai plānošanai būtu nepieciešami arī regulāri un salīdzināmi mērījumi. Tie ļautu noteikt, vai konkrētais pasākums samazina nomesto izsmēķu skaitu un kādi risinājumi ir piemērotākie dažādām teritorijām.

Pētījuma rezultāti – pamats turpmākai rīcībai

Aptaujas dati parāda, ka Latvijas iedzīvotāji izsmēķu piesārņojumu pamana dažādās publiskās vietās, īpaši sabiedriskā transporta pieturvietās un masu pasākumu norises teritorijās. Vienlaikus sabiedrība visbiežāk atbalsta risinājumu, kas paredz atkritumu tvertņu izvietošanu vietās ar vislielāko piesārņojumu.

Tas norāda uz praktisku rīcības virzienu: izsmēķu piesārņojuma mazināšanā nozīme ir ne tikai cilvēku informētībai, bet arī tam, vai vide nodrošina ērtu iespēju izsmēķi utilizēt atbilstoši. Lai šādu risinājumu ietekmi izvērtētu pilnvērtīgi, infrastruktūras uzlabojumi būtu jāapvieno ar sistemātisku monitoringu, mērķētu komunikāciju un teritoriju apsaimniekošanas pasākumiem.

Par pētījumu

Pētījumu pēc Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijas pasūtījuma 2026. gada 25. augustā – 2. septembrī veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “Faktu logs”, izmantojot datorizētu tiešsaistes aptaujas metodi (CAWI). Pētījumā piedalījās 628 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 75 gadiem. Pētījums veikts projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros, sadarboties Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijai un “Philip Morris Latvia”.