Lielākā daļa smēķētāju izsmēķus parasti izmet atkritumu tvertnēs, tomēr daļa piekopj arī neatbilstošus utilizācijas paradumus

Šī gada septembrī projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros veiktais pētījums atklāj atšķirības smēķētāju rīcībā ar izsmēķiem: līdzās atkritumu tvertņu izmantošanai daļa respondentu normalizē arī izsmēķu nomešanu zemē, iemešanu kanalizācijas notekās un citās neatbilstošās vietās. Biežākas neatbilstošas rīcības pazīmes novērotas ikdienas smēķētāju grupā, aktualizējot smēķētāju izglītošanas nepieciešamību par korektu cigarešu izsmēķu utilizēšanu.

Cigarešu izsmēķu nonākšana vidē ir saistīta ne tikai ar to, vai cilvēks apzinās piesārņojuma radītos riskus, bet arī ar ikdienas rīcību – kur izsmēķis tiek izmests pēc smēķēšanas un vai tuvumā ir pieejama piemērota atkritumu tvertne. Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijas un “Philip Morris Latvia” īstenotajā pētījumā par cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi un tās mazināšanu analizēti arī smēķētāju utilizācijas paradumi.

Atkritumu tvertnes ir visbiežāk izmantotais risinājums

Lielākā daļa aptaujāto smēķētāju norāda, ka izsmēķus parasti izmet atkritumu tvertnēs vai speciāli izsmēķiem paredzētās tvertnēs. 79% respondentu atzinuši, ka parasti izmanto parasto atkritumu tvertni, bet 53% norādījuši, ka šādi rīkojas vienmēr. Savukārt 73% parasti izmanto speciālu izsmēķu tvertni, bet 54% apgalvo, ka to dara vienmēr.

Salīdzinot šos rādītājus, redzams, ka parastās atkritumu tvertnes tiek minētas par 6 procentpunktiem biežāk nekā speciālās izsmēķu tvertnes, vērtējot ierastu, bet ne obligāti katrā reizē veiktu rīcību. Savukārt atbildēs par konsekventu rīcību atšķirība ir neliela: speciālu izsmēķu tvertni vienmēr izmanto 54%, bet parasto atkritumu tvertni – 53%.

No vides apsaimniekošanas viedokļa būtisks ir ne tikai tas, vai smēķētājs izmanto tvertni, bet arī tas, vai tā ir piemērota izsmēķu drošai savākšanai un vai atrodas pietiekami tuvu smēķēšanas vietai.

Neatbilstoša rīcība ietver vairākus atšķirīgus paradumus

Lai gan atkritumu tvertņu izmantošana ir visbiežāk norādītā rīcība, pētījumu rezultāti liecina, ka daļa smēķētāju vismaz atsevišķās situācijās izmanto arī citas izsmēķu izmešanas metodes. Pētījumā respondentiem tika jautāts arī par dažādiem citiem – ne korektiem - rīcības veidiem, tostarp izsmēķa nomešanu uz zemes, izsmēķa ierakšanu augsnē, izmešanu pa automašīnas logu, izmešanu kanalizācijas notekā, izsmēķa sadedzināšanu, kā arī nomešanu, kur pagadās.

Pētījumā konstatētas atšķirības starp cilvēkiem, kuri smēķē katru dienu, un tiem, kuri smēķē retāk. Šīs atšķirības īpaši redzamas atbildēs par izsmēķu nomešanu, kur pagadās, un izmešanu kanalizācijas notekās.

10% ikdienas smēķētāju norādīja, ka mēdz izsmēķus izmest, kur pagadās. Retāk smēķējošo vidū šādu rīcību minēja 4% respondentu. Tādējādi atšķirība starp abām grupām ir 6 procentpunkti, bet ikdienas smēķētāju grupā šis rādītājs ir aptuveni 2,5 reizes augstāks.

Savukārt izsmēķu izmešanu kanalizācijas notekā atzina 14% ikdienas smēķētāju, salīdzinot ar 5% retāk smēķējošo vidū. Šajā gadījumā atšķirība ir 9 procentpunkti, un ikdienas smēķētāju grupā rādītājs ir aptuveni 2,8 reizes augstāks.

Smēķēšanas biežums var būt nozīmīgs faktors, plānojot piesārņojuma mazināšanas pasākumus. Ja cilvēks smēķē biežāk, viņam ir arī vairāk situāciju, kurās nepieciešams atbilstoši utilizēt izsmēķi. Tas nozīmē, ka pat neliela neatbilstošas rīcības varbūtība vienā smēķēšanas reizē ilgākā laika periodā var radīt atkārtotu piesārņojuma risku.

Infrastruktūras pieejamība var būt nozīmīgs rīcības priekšnoteikums

Pētījuma ietvaros respondenti vērtēja pasākumus, kas varētu samazināt cigarešu izsmēķu radīto vides piesārņojumu. Vislielāko atbalstu saņēma atkritumu tvertņu izvietošana vietās, kur izsmēķu piesārņojums ir vislielākais – šo risinājumu par efektīvu atzina 77% aptaujāto. Savukārt speciālu izsmēķu tvertņu uzstādīšanu līdzās parastajām atkritumu tvertnēm par efektīvu atzina 63%.

Šie rezultāti ir būtiski arī smēķētāju uzvedības kontekstā. Ja daļa smēķētāju jau izmanto tvertnes, infrastruktūras pieejamības uzlabošana var palīdzēt nodrošināt, ka šāda rīcība ir iespējama arī vietās, kur pašlaik piemērotas tvertnes nav vai tās atrodas pārāk tālu.

Vienlaikus infrastruktūras uzlabošanu nevajadzētu uzskatīt par vienīgo risinājumu. Pētījumā 50% respondentu par efektīviem atzina stingrākus sodus par izsmēķu nomešanu, bet sociālās kampaņas ar informatīvu vides reklāmu publiskās vietās – 36%. Šie dati norāda, ka sabiedrības vērtējumā līdzās praktiskai iespējai izmest izsmēķi nozīme ir arī atbildības mehānismiem un informēšanai.

No ieraduma līdz atbildīgai rīcībai

Pētījuma rezultāti liecina par divējādu situāciju. No vienas puses, atkritumu tvertņu izmantošana ir plaši norādīta kā ierasta smēķētāju rīcība. No otras puses, atsevišķas neatbilstošas utilizācijas metodes joprojām tiek atzītas, un dažos jautājumos tās biežāk min ikdienas smēķētāji.

Tas nozīmē, ka turpmākajiem piesārņojuma mazināšanas pasākumiem būtu jāņem vērā ne tikai vispārējais iedzīvotāju informētības līmenis, bet arī atšķirīgi uzvedības modeļi. Viena pieeja var būt infrastruktūras uzlabošana vietās, kur cilvēki regulāri smēķē, savukārt cita – mērķēta komunikācija par izsmēķu nonākšanu kanalizācijas sistēmās, uz zemes un citās vidē pieejamās vietās. Īpaša uzmanība būtu pievēršama ikdienas smēķētājiem, jo pētījumā tieši šajā grupā atsevišķu neatbilstošas rīcības veidu īpatsvars bija augstāks.

Pētījuma secinājumi un turpmākās rīcības iespējas

Pētījuma dati ļauj izdarīt vairākus praktiskus secinājumus:

Atkritumu tvertņu izmantošana ir dominējošais pašu respondentu norādītais izsmēķu utilizācijas veids. Tomēr tas neizslēdz situācijas, kad izsmēķi tiek izmesti neatbilstoši.

Ikdienas smēķētāji biežāk nekā retāk smēķējošie atzīst izsmēķu izmešanu, kur pagadās, un kanalizācijas notekās.

Infrastruktūras pieejamībai ir nozīme iespēju radīšanā atbildīgai rīcībai. 77% visu aptaujas dalībnieku par efektīvu atzina tvertņu izvietošanu piesārņotākajās vietās.

Lai izvērtētu pasākumu reālo ietekmi, nepieciešams apvienot aptaujas datus ar vides monitoringu. Tas ļautu salīdzināt iedzīvotāju norādītos paradumus ar faktiski konstatēto izsmēķu daudzumu dažādās teritorijās.

Cigarešu izsmēķu piesārņojuma mazināšanai nepieciešama kombinēta pieeja, kurā savstarpēji papildina cits citu pieejama infrastruktūra, informēšana, atbildības mehānismi un regulāra vides stāvokļa uzraudzība. Aptaujas rezultāti sniedz pamatu turpmākai risinājumu plānošanai, taču to efektivitāte būtu jāvērtē, balstoties uz izmērāmiem vides piesārņojuma rādītājiem, ne tikai sabiedrības viedokli.

Par pētījumu

Pētījumu pēc Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijas pasūtījuma 2026. gada 25. augustā – 2. septembrī veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “Faktu logs”, izmantojot datorizētu tiešsaistes aptaujas metodi (CAWI). Pētījumā piedalījās 628 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 75 gadiem. Pētījums veikts projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros, sadarboties Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijai un “Philip Morris Latvia”.