Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju atzīst izsmēķus par nozīmīgu vides piesārņojumu, taču zināšanas un rīcība atšķiras

Cover Image for Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju atzīst izsmēķus par nozīmīgu vides piesārņojumu, taču zināšanas un rīcība atšķiras

Lai izvērtētu sabiedrības izpratnes līmeni par nekorekti utilizētu cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi, kā arī, vadoties no smēķētāju ikdienas ieradumiem, izstrādātu efektīvāko risinājumu sabiedrības vides apziņas pilnveidei, Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācija sadarbībā ar “Philip Morris Latvia” projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros šā gada septembrī veica pētījumu. Pētījuma rezultāti atklāj atšķirības izpratnē par cigarešu izsmēķu radīto kaitējumu videi, īpaši starp smēķētājiem un nesmēķētājiem.

Cigarešu izsmēķi ir viens no ikdienā redzamajiem vides piesārņojuma veidiem, tomēr sabiedrības izpratne par to radīto kaitējumu nav vienāda. Projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka 64% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju cigarešu izsmēķus uzskata par nozīmīgu vides piesārņojumu. Vienlaikus 27% respondentu norāda, ka nomesti izsmēķi rada nesakoptas vides iespaidu, bet neuzskata, ka tie nodara kaitējumu videi. Vēl 2% uzskata, ka izsmēķi sadalās vidē, tai nekaitējot.

Izpratne par izsmēķu radīto piesārņojumu nav vienāda

Pētījumā noskaidrots, ka 63% respondentu zina par cigarešu izsmēķu izraisīto nozīmīgo vides piesārņojumu. Tomēr informētības līmenis atšķiras atkarībā no smēķēšanas paradumiem.

Starp respondentiem, kuri smēķē katru dienu, tikai 47% norādīja, ka zina par izsmēķu izraisīto nozīmīgo vides piesārņojumu. Savukārt iedzīvotāji vecumā virs 70 gadiem šādu informētību apliecināja 81% gadījumu. Tas nozīmē, ka vispārēja izpratne par izsmēķu radīto piesārņojumu ne vienmēr ir vienmērīgi izplatīta dažādās sabiedrības grupās. Īpaša uzmanība pievēršama auditorijām, kurās ikdienas smēķēšana ir izplatīta, jo tieši šajās grupās pētījums uzrāda zemāku informētības līmeni.

Lielākā daļa apzinās cigarešu filtra kaitīgumu

Vairums aptaujāto atzīst dažādu cigarešu smēķēšanas galaproduktu kaitīgumu videi. 86% respondentu uzskata, ka cigarešu filtrā uzkrātās vielas ir kaitīgas videi, bet 81% par kaitīgu vērtē pašu cigarešu filtra materiālu. Cigarešu dūmus par kaitīgiem videi atzīst 76% aptaujāto. Tabakas produktu iesaiņojumu par kaitīgu uzskata 58%, savukārt pelnus – 39%.

Rezultāti liecina, ka sabiedrība dažādos smēķēšanas galaproduktus neuztver vienādi. Visaugstākais kaitīguma novērtējums ir filtrā uzkrātajām vielām un filtra materiālam, bet pelni tiek uzskatīti par mazāk kaitīgu galaproduktu. Tomēr jāteic, ka respondentu izpratne par dažādu smēkēšanas galaproduktu ietekmi uz vidi ir nepilnīga. Atbilstoši pētījuma rezultātiem, joprojām liela sabiedrības daļa veido riska grupu, kuru zināšanu trūkums rezultējas ar neapzinīgu izsmēķu izmešanu tam nepiemērotās vietās. Vidēji 9% aptaujāto pauž maldīgu priekšstatu, ka zemē nomests izsmēķis nekaitēs videi.

Informētība ir būtiska, taču nepieciešams pievērst uzmanību ikdienas rīcībai

Pētījuma rezultāti aktualizē jautājumu par to, kā informācija par izsmēķu ietekmi uz vidi pārtop ikdienas uzvedībā. Tas, ka 64% respondentu izsmēķus uzskata par nozīmīgu vides piesārņojumu, liecina par šīs problēmas atpazīstamību sabiedrībā. Vienlaikus atšķirības informētībā starp iedzīvotāju grupām norāda uz nepieciešamību turpināt mērķētu izglītošanu par izsmēķu radīto piesārņojumu un atbildīgu rīcību ar tiem.

Latvijas aprites saimniecības uzņēmumu asociācija projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros turpinās darbu pie sabiedrības vides apziņas veicināšanas. Līdz gada beigām plānots īstenot informatīvu kampaņu, kuras laikā aktualizēs izsmēķu ietekmi uz vidi un skaidros pareizu rīcību ar izsmēķiem. Kampaņas aktivitātēm iespējams sekot līdzi projekta interneta vietnē nemetzeme.lv.

Par pētījumu

Pētījumu pēc Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijas pasūtījuma 2026. gada 25. augustā – 2. septembrī veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “Faktu logs”, izmantojot datorizētu tiešsaistes aptaujas metodi (CAWI). Pētījumā piedalījās 628 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 75 gadiem. Pētījums veikts projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros, sadarboties Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijai un “Philip Morris Latvia”.