Izsmēķi kā viens no izplatītākajiem piesārņotājiem: LIFE projekts pierāda, ka infrastruktūra var mainīt gan vidi, gan cilvēku paradumus

Izsmēķis ir maza atkritumu vienība, taču tā ietekme uz vidi ir nesamērīgi liela. Tas ir viens no biežāk sastopamajiem atkritumu veidiem pilsētvidē un piekrastē, turklāt tas satur plastmasu, smagos metālus un toksiskas vielas, kas vidē saglabājas ilgstoši. Tieši tāpēc izsmēķu piesārņojums mūsdienās tiek uzskatīts par vienu no kritiskākajām jūras un pilsētvides piesārņojuma problēmām Eiropā. SIA “Zaļā josta” integrētā LIFE projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā*” ietvaros īstenotie pasākumi Liepājas un Rīgas pašvaldībās apliecina, ka mērķtiecīga izsmēķu savākšanas infrastruktūra un pārdomāti vides komunikācijas risinājumi spēj būtiski samazināt piesārņojumu un vienlaikus mainīt sabiedrības uzvedību.

Projektā īstenotās aktivitātes balstījās uz vienkāršu, bet Latvijā līdz šim nepietiekami izmantotu principu: lai mazinātu piesārņojumu, ar informatīvām kampaņām vien nepietiek – nepieciešama arī praktiska, viegli lietojama un vizuāli pamanāma infrastruktūra. Tieši tāpēc projekta pilotteritorijās Liepājā un Rīgā tika uzstādīta gan specializēta izsmēķu savākšanas infrastruktūra piesārņotākajās pašvaldības teritorijās, gan uzrunājoši lielformāta vides objekti, kas kalpo kā sabiedrības uzmanības piesaistes instruments un vienlaikus kā skaidrs vēstījums par atbildīgu rīcību ar smēķēšanas atkritumiem.

Projekta pamats ir datos balstīta pieeja. Pirms infrastruktūras uzstādīšanas un arī pēc tās ieviešanas veikts kontroles monitorings, izmantojot īpaši izstrādātu metodiku smēķēšanas atkritumu noslodzes novērtēšanai pilsētvidē un piekrastē. Tas ļauj ne tikai novērot subjektīvas izmaiņas, bet arī ar skaitļiem pierādīt, vai ieviestie risinājumi strādā.

Ilgtermiņa dati Latvijā jau iepriekš skaidri parādīja, ka izsmēķi ir viens no dominējošajiem piesārņojuma veidiem pludmalēs un piekrastē. Nacionālā mērogā tie konstatēti vairāk nekā 90% no visiem veiktajiem jūras piesārņojošo atkritumu monitoringiem. Koriģējot metodoloģiju, lai izsmēķu īpatsvaru varētu salīdzināt ar citiem atkritumu veidiem vienādā platībā, atklājas vēl satraucošāka aina – daudzviet tie veido gandrīz pusi no visiem konstatētajiem atkritumiem. Tas liecina, ka smēķēšanas atkritumi Latvijā veido strukturāli nozīmīgu jūras piesārņojuma avotu un būtiski ietekmē visu piekrastes ekosistēmu.

Savukārt ilgtermiņa jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa dati Liepājā rāda, ka kopējā piesārņojuma situācija ir kritiska – vidēji 358 atkritumu vienības uz 100 pludmales metriem, kamēr Eiropas Savienības noteiktais labas jūras vides stāvokļa slieksnis ir 20 vienības uz 100 metriem. Īpaši būtiski ir tas, ka koriģētajos datos izsmēķi veido lielāko piesārņojuma frakciju Liepājas pludmalē – 37,23 % no visa konstatētā atkritumu apjoma, apsteidzot plastmasas fragmentus un citus sadzīves atkritumus. Absolūtās vienībās tas nozīmē vidēji 22,5 izsmēķus uz katriem 10 pludmales metriem ilgtermiņa datos.

Tikmēr otra projekta pilotpašvaldība - Rīgas pilsēta - jūras piesārņojošo atkritumu ilgtermiņa datu profilā tiek vērtēta kā “kritiska” ar 406 atkritumu vienībām 100 pludmales metros, balstoties uz 39 monitoringiem četros monitoringa laukumos (Vecāķi, Daugavgrīva, Vakarbuļļi, Rītabuļļi). Šie skaitļi parāda, ka izsmēķu piesārņojums nav margināla problēma, bet viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē labas jūras vides stāvokļa sasniegšanu Latvijā.

Šajā kontekstā LIFE projekta pilotteritorijas Rīgā un Liepājā kalpo kā testa vide, kurā tiek pārbaudīts, vai izsmēķu piesārņojumu iespējams mazināt ar mērķtiecīgiem infrastruktūras risinājumiem. Kontroles monitorings rāda, ka infrastruktūras uzstādīšana nav tikai simboliska rīcība. Tajās vietās, kur parādās skaidri identificējami izsmēķu savākšanas punkti, būtiski samazinās izsmēķu skaits uz zemes, smiltīs un zaļajās zonās.

Projekta ietvaros SIA “Zaļā josta” īstenotās aktivitātes Liepājas pašvaldības pilotteritorijās sasniegušas pozitīvus rezultātus un būtiski pārspējušas sākotnēji izvirzītos projekta mērķus – Liepājas pašvaldības projekta pilotteritorijās cigarešu izsmēķu piesārņojums samazinājies par 33%.

Rīgas pašvaldībā projekts uzrāda vēl iespaidīgākus rezultātus. SIA “Zaļā josta” projekta aktivitātes tika īstenotas Vecāķu pludmalē, kas ir viena no pieprasītākajām galvaspilsētas oficiālajām peldvietām ar lielu apmeklētāju plūsmu, kas veicina paaugstinātu piesārņojuma noslodzi. Projekta noslēgumā veiktais kontroles monitorings uzrāda, ka projekta ietvaros īstenotās aktivitātes – uzstādītā izsmēķu savākšanas infrastruktūra, kā arī mākslinieka veidots lielformāta vides objekts - spējis mainīt apmeklētāju paradumus. Tā rezultātā Vecāķos smēķēšanas atkritumu noslodze samazinājās par 41%. Tas vēlreiz uzsver, ka tieši mērķēta izsmēķu savākšanas infrastruktūra kombinācijā ar pārmaiņas rosinošiem vides objektiem ir galvenais faktors sabiedrības attieksmes maiņā un piesārņojuma samazināšanā.

Svarīgs salīdzinājuma pamats ir arī tā sauktais “0 rīcību scenārijs”. Tajās vietās, kur kopš SIA “Zaļā josta” LIFE projekta sākuma netika ieviesti preventīvie pasākumi vai tie bija minimāli, smēķēšanas atkritumu piesārņojums vidēji palielinājās par 9%. Tas nozīmē, ka bez aktīvas rīcības situācija pasliktinās.

Būtiski uzvērt, ka projekta aktivitātes netika aprobežotas ar vienkāršu pelntrauku vai atkritumu tvertņu izvietošanu. Tika mērķtiecīgi veidota vide, kas pati par sevi mudina uz atbildīgu rīcību. Lielformāta vides objekti kalpo kā vizuāli spēcīgs signāls, ka izsmēķi nav “sīks nieks”, bet ir nozīmīgs piesārņojuma avots ar reālām sekām videi. Šādi objekti vienlaikus darbojas kā izglītojošs instruments, kā orientieris pilsētvidē un kā praktiska vieta izsmēķu drošai izmešanai.

Kontroles monitoringa dati ļauj secināt vairākas būtiskas lietas. Pirmkārt, infrastruktūra būtiski samazina izsmēķu nonākšanu vidē tieši tajās vietās, kur cilvēki to aktīvi izmanto. Tas nozīmē, ka problēma nav tikai sabiedrības nevēlēšanās rīkoties atbildīgi, bet bieži – piemērotas infrastruktūras trūkums. Otrkārt, redzams, ka infrastruktūra darbojas arī preventīvi: pat tajās vietās, kur cilvēki tieši neizmanto izsmēķu apsaimniekošanas infrastruktūru, kopējā piesārņojuma intensitāte samazinās, jo pati vide sāk signalizēt par vēlamo uzvedību.

No vides aizsardzības viedokļa tas ir īpaši nozīmīgi. Izsmēķi ir viens no tiem atkritumiem, kas ļoti viegli nonāk ūdenī – caur lietus ūdeņu noteku sistēmu, vēju vai tieši no pludmales zonas. Katrs savāktais izsmēķis nozīmē mazāku slodzi uz jūras ekosistēmu, mazāku toksisko vielu nonākšanu ūdenī un mazāku mikroplastmasas piesārņojumu.

No pašvaldību skatupunkta LIFE projekts parāda, ka izsmēķu piesārņojums nav neizbēgama pilsētvides sastāvdaļa. Ar relatīvi vienkāršiem, bet pārdomātiem risinājumiem ir iespējams panākt reālu un izmērāmu uzlabojumu. Tas ir īpaši būtiski lielām pilsētām un kūrortpilsētām, kur smēķēšanas atkritumu problēma saasinās tieši tūrisma sezonās.

Projekta nozīmīga pievienotā vērtība ir arī metodoloģija. Izstrādātā kontroles monitoringa pieeja ļauj ne tikai izvērtēt šī projekta rezultātus, bet nākotnē kļūt par pamatu citām pašvaldībām, kas vēlas objektīvi izmērīt savu preventīvo pasākumu efektivitāti. Tas nozīmē, ka projekts nav tikai lokāls risinājums Rīgai un Liepājai, bet potenciāls instruments visas Latvijas mērogā.

LIFE projekta “Atkritumi kā resursi” pieredze skaidri apliecina: izsmēķu piesārņojums nav tikai audzināšanas vai kontroles jautājums. Tas ir infrastruktūras un vides dizaina jautājums. Ja cilvēkam ir dota skaidra, ērta un vizuāli saprotama iespēja rīkoties pareizi, lielākā daļa to arī dara.

Šis projekts rāda, ka izsmēķu savākšanas infrastruktūra nav dekoratīvs elements vai vienreizēja kampaņa. Tā ir efektīva vides aizsardzības investīcija, kas vienlaikus samazina piesārņojumu, uzlabo pilsētvides kvalitāti, maina sabiedrības paradumus un sniedz izmērāmus rezultātus. Tieši šī izmērāmība ir būtiskākais pierādījums tam, ka izsmēķu piesārņojuma problēmai Latvijā ir risinājums – ja to risina sistemātiski, datos balstīti un ar ilgtermiņa redzējumu.

Uzziņai:

*LIFE integrētais projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu. Projekta galvenais mērķis ir samazināt atkritumu daudzumu, ieviešot jaunus materiālu aprites pasākumus un samazinot ekonomikas ietekmi uz vidi un oglekļa pēdas nospiedumu, pilnībā īstenojot Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021. – 2028. gadam noteiktos pasākumus.

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.